header

pekanrieksti

Pekanriekstu vēsturei var izsekot līdz pat 16. gadsimtam. Pekanrieksts ir uzskatāms par vienu no vērtīgākajām Ziemeļamerikas riekstu sugām. Vārds "pecan" ir cēlies no amerikas iezemiešu Algonquin valodas un šo vārdu lietoja, lai norādītu uz "riekstiem, kuru čaumalu var pāršķelt ar akmeni.”  Pekanrieksti bija plaši izplatīti, jo tos varēja pārvietot pa ūdensceļiem, pekanriekstu čaula bija atdalāma vieglāk nekā citu Ziemeļamerikas sugu riekstu čaulas, un, protams, šo riekstu lielisko garšas īpašību dēļ. Pekanriekstu koks aug un ražo uzturā noderīgus riekstus vairāk nekā trīs simts gadu. 16. gadsimta sākumā Spānijas jūrasbraucēji izplatīja peanriekstus Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Pekanrieksti ir uzturā lietojami rieksti ar bagātu un treknu aromātu buķeti. Tos lieto svaigus vai izmanto ražošanā, it īpaši konditorejā. Šobrīd ASV saražo ap 90% no pekanriekstu kopējā apjoma pasaulē, ik gadus oktobra vidū novācot  150–200 000 tonnu riekstu. Ārpus ASV pekanriekstus audzē Austrālijā, Brazīlijā, Ķīnā, Izraēlā, Meksikā, Peru un Dienvidāfrikā. Pekanrieksti ir labs proteīnu un nepiesātināto taukskābju avots. Šajos riekstos esošie antioksidanti samazina negatīvā LDL holesterīna līmeni.